Sociālais atbalsts – dažādi novadi, dažādas pieejas

0
109

Esmu ķekavniece no dzimšanas. Redzu, kā novads attīstās, redzu, kā jūtas līdzcilvēki. Pārmijot vārdus ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, ik pa laikam dzirdu skaudru sāpi par ikdienu, par grūtībām nomaksāt komunālos maksājumus, par dilemmu, kā sadalīt tos atlikušos pārsimts eiro neatliekamajām vajadzībām, no kā atteikties. Nolēmu izpētīt, cik un ko novada domes deputāti var darīt savu iedzīvotāju labā. Esam taču bagātākais Pierīgas novads! Nepatīkama bija atklāsme, ka esot tik turīgam novadam, iekļauties sociālo pabalstu saņēmēju lokā var cilvēki ar pavisam niecīgu iztiku.

Maznodrošinātās personas (ģimenes) statuss ir atkarīgs tikai un vienīgi no pašvaldības nostājas. Tieši pašvaldība ir tā, kas nosaka ienākumu līmeni, kas dod tiesības šī statusa piešķiršanai, tādejādi parādot rūpes par tiem saviem iedzīvotājiem, kam dažādu apstākļu dēļ rocība ir maza.

Palūkosim, kāds ienākumu līmenis maznodrošinātās personas (ģimenes) statusa iegūšanai piemērots Pierīgā divām iedzīvotāju kategorijām – vientuļajiem, atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem, kam nav likumisko apgādnieku, nestrādājošajiem I, II grupas invalīdiem un ģimenēm, kurās nav darbspējīgā vecumā esošu personu( skatīt tabulu):


Skaitļi runā paši par sevi. Vēl zemāks ienākumu slieksnis noteikts ģimenēm, kurās kaut viena persona ir darbspējīgā vecumā, kas būtu kaut kādā mērā izprotams. Piebildīšu, ka pašvaldība nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā un tas nozīmē, ka ir izvērtējams personas (ģimenes) materiālais stāvoklis.

Jā, tā ir ļoti liela atbildība izlemt, kuras būs tās ģimenes (personas), kuras iekļausies un kuras vairs neiekļausies to personu lokā, kas saņems sociālo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai. Vēlējos izprast neizprotamo, proti, kāpēc Ķekavas novada domes deputāti, atšķirībā no citiem novadiem, lēmuši par tik zemu ienākumu slieksni maznodrošinātā statusa piešķiršanai. Būsim godīgi – likt izdzīvot ar 271 euro lieliem ienākumiem – nomaksāt komunālos maksājumus, rūpēties par veselību un nodrošināt pamatvajadzības ir ciniski. 271 euro ienākumi vairs nedod tiesības saņemt sociālo atbalstu.

Analizējot publiski pieejamos datus par novada budžetu, esmu pārliecināta, ka ienākumu slieksni maznodrošinātā statusa iegūšanai ir iespējams paaugstināt un tas jādara nekavējoties. Mūsu pensionāri, nestrādājošie I un II grupas invalīdi, mazo algu saņēmēji būtībā ir valsts īstenotās atalgojuma un sociālās politikas, pensiju sistēmas ķīlnieki. Atzīmēšu, ka pašvaldības budžeti saņem 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tātad – jo labāk pelnošāki iedzīvotāji, jo vairāk naudas budžetā. Jautājums paliek neatbildēts, kāpēc šāda attieksme pret novada iedzīvotājiem? Ikviens neparedzētu apstākļu rezultātā var nokļūt situācijā, kad kaut kādā laika posmā ienākumi kritiski samazinās.

Ķekavā ir visvairāk darbspējas vecuma iedzīvotāju, salīdzinoši ar tām pašvaldībām, kurās ir līdzīgs iedzīvotāju kopskaits un Ķekavas novada budžetā ir vislielākie ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa starp iepriekš aplūkotajām pašvaldībām. Ķekavas novadā arī ir būtiski zemāks bezdarba līmenis, salīdzinot, piemēram, ar Salaspils novadu.

Kā redzam, kopējais iedzīvotāju skaits Ķekavas, Salaspils un Mārupes novados atšķiras pavisam nedaudz, Salaspils novadā skaitliski visvairāk ir tie iedzīvotāji, kas ir virs darbspējīgā vecuma.

Kā jau norādīju, pašvaldību budžetos galveno ieņēmumu daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 2015.gadā Salaspils novadā tas veidoja 69% no kopējiem ieņēmumiem, savukārt Ķekavas novadā 68,8%, bet 2016.gadā attiecīgi 70,8% no kopējiem ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka līdzekļi ir. Bet vai ir labā griba? Vai ir cieņa pret sava novada mazaizsargātajām iedzīvotāju kategorijām? Vai ir empātija par sadzīves apstākļiem?

Mans mērķis nav veidot tendenciozu rakstu, ir tikai liela vēlme pārliecināt sevi, ka maznodrošinātas personas ienākumu slieksnis Ķekavā noteikts objektīvi. Neizdodas, diemžēl. Var jau teikt, ka pašvaldībām ir atšķirīgas prioritātes budžeta sadalījumā, tomēr, strādājot ilgus gadus personāla vadības jomā, noteikti varu teikt, ka lielākā vērtība ir cilvēks, sākot no maza bērna, kas ar savu enerģiju un prieku iegriež mūs virpulī, līdz sirmam vecumam, kad aktīvie gadi aiz muguras, kad uzkrātas zināšanas un viedums. Nav noslēpums, ka pensijas, kas nopelnītas padomju laikos, ir niecīgas, tās nerada prieka sajūtu un iespējas dzīvot labklājībā. Bet kas ir novads, pilsēta, valsts bez tās iedzīvotājiem?

Man ir prieks un pateicība, ka 3.jūnija vēlēšanu rezultāti pārliecinoši parādīja jūsu, iedzīvotāju, prioritātes – vēlmi pēc labām pārmaiņām un ticību, ka tās iespējamas.

Es rosinu iedzīvotājus izmantot pašvaldības piedāvāto iespēju un noformēt maznodrošinātā statusu, kas kaut nedaudz, bet tomēr sniegs atbalstu. Tādejādi jūs iegūsiet virkni pabalstu, tādus kā – divas reizes gadā pārtikas produktus, naudas pabalstu medicīnas pakalpojumiem, naudas pabalstu kurināmā iegādei, ikmēneša apkures maksājumu pabalstu u.c.

Es personiski uzskatu, ka pabalstu klāsts, īpaši attiecībā uz mājokļiem, ir jāpārskata, sniedzot materiālu atbalstu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu ne tikai apkures sezonā. Šāda prakse ir gana daudz pašvaldībās, piemēram, jau iepriekš pieminētajā Salaspils novadā dzīvokļa pabalsta aprēķinā tiek iekļauts noteikta apjoma gāzes un ūdens patēriņš, Liepāja saviem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem izmaksā dzīvokļa pabalstu līdz 500 euro kalendārajā gadā un to aprēķina pēc faktiskajiem īres/apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem, Carnikavas novads attiecīgi izmaksā līdz EUR 75.00 mēnesī, bet nepārsniedzot 50% no aprēķinātās maksājumu summas par kārtējā mēneša īri, centralizēto apkuri, ūdens uzsildīšanu, auksto ūdeni, kanalizāciju, koplietošanas elektroenerģiju, atkritumu izvešanu, apsaimniekošanu.

Papildus maznodrošinātajai personai maznodrošinātā statuss dod tiesības ģimenei (personai) saņemt ne tikai pašvaldības noteikto sociālo palīdzību, bet arī:
• saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu līdz 90% apmērā (noteikts likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta 1.1 daļā);
• saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta otrās daļas 1.punkts);
• tiesības saņemt elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu cenu (Elektroenerģijas tirgus likums).

Aija Gargurne

LEAVE A REPLY