Cik efektīva ir Eiropas struktūrfondu apgūšana Ķekavas pašvaldībā?

0
86

Eiropas struktūrfondi jeb vienkāršiem vārdiem „Eiropas nauda’’ ir pamatīgs atspēriens Latvijas tautsaimniecībai. Laika periodā no 2014. – 2020.gada no ES fondiem plānots  ieguldīt 4,418 mljrd. eiro Latvijas tautsaimniecībā.

Pēdējos gados Rīga kā galvaspilsēta piesaista vislielāko finansējuma apjomu no ES fondiem (2015.gadā ES fondu finansējuma īpatsvars Rīgā bija aptuveni 32%). Savukārt viss Pierīgas reģions piesaista tikai 10% no visiem ES fondiem. Ņemot vērā, ka Pierīgu veido diezgan liels novadu skaits, tad piesaistītais procents ir gaužam niecīgs. Kāpēc tas tā notiek?

Visticamāk, ka daudz vieglāk ir strādāt ar nodokļos saņemto naudu, jo tam nav nepieciešama piepūle. Tomēr Eiropas struktūrfondu apgūšana prasa piepūli, zināšanas un spēju stratēģiski plānot un vadīt.  Ja novads neizceļas ar stratēģisko plānošanu, tad arī Eiropas nauda vairāk izskatās pēc brīnumputna, nevis ikdienišķas darba sastāvdaļas. Vai vēl vairāk, tas pārvēršas par katastrofu, kas tuvina novadu bankrotam, kā tas bija izvērties ar Ķekavas pašvaldību pirms dažiem gadiem.

Daudzās Latvijas pašvaldībās ir atsevišķas Eiropas struktūrfondu piesaistes nodaļas vai vismaz speciālisti, bet  Ķekava to neuzskata par pietiekami svarīgu, jo var taču darīt visu pa galvu, pa kaklu, bez sistēmas un plānošanas.

Tomēr nevar pateikt, ka Ķekavā nekas nenotiek Eiropas struktūrfondu ziņā. Ņemot vērā, ka informācija par pēdējiem realizētiem projekti ir par 2015.gadu, tad var secināt, ka vairāk nekā 100 000 eiro ir piesaistīti meliorāciju sistēmu izveidei, ūdens tūrismam,  iegādāti 2 elektromobīļi Ķekavas novadam, kurus diemžēl nekad neesmu Ķekavā pamanījis, par kopējo summu 58 000 eiro un paveikti vēl visādi tamlīdzīgi pasākumi.

Jebkura piesaistītā nauda, protams, ka ir nauda, tomēr vai šīm aktivitātēm bija vistiešākā ietekme uz novada prioritātēm? Protams, ka ir arī pa kādam vērtīgam piesaistes projektam – piemēram, ceļiem, kas ir viens no galvenajiem novada iedzīvotāju raižu avotiem.

Lai nu paliek, kas bijis tas bijis. Raugāmies skaistajā nākotnē, kas mūs visus sagaida. Kādas Eiropas naudas ir aktuālas un tiek apgūtas novadā pašlaik, t.i. 2017-2018.gadā (http://kekava.lv/uploads/filedir/projektiaktulie2017.pdf).

Tātad, tiek veidots objekts „Bānītis” Baložos; tiek ieviesta Kvalitātes vadības sistēma divās Ķekavas novada skolās. No vērā ņemamiem projektiem ir ūdenssaimniecības izbūve Loreķos par 2,65 milj. eiro, kā arī bēdīgi slavenā parka izveides 1. kārtas finansēšana un viens sociāla rakstura projekts, kuram summa nav minēta, jo pašvaldība visticamāk piedalās pastarpināti.

Sausais atlikums ir tāds, ka faktiski ir 3 mazsvarīgi, nelieli projekti un 1 apjomīgs.  Kopumā, šī situācija rada izbrīnu, ņemot vērā, ka daudz aktīvāk būtu iespējams strādāt pie struktūrfondu piesaistes, kas agri vai vēlu Latvijai tiks samazināta vai pilnīgi pārtraukta.

Es vēlētos uzzināt, cik labi ir konsultēts un iedrošināts pa šiem gadiem, ja nosiltinātas ir vien pāris mājas? Kurš ir veicis šos iedrošināšanas darbus un, cik labi ir veicies?

Kamēr citas pašvaldības naski darbojas Eiropas struktūrfondu piesaistes jomā, tikmēr Ķekavas deputāti uzskata, ka var taču mierīgi dzīvot no nodokļu maksātāju naudām, turklāt vēl aizņemties kredītus, jo galu galos tā taču nav personīgā nauda, tāpēc var pārvaldīt arī nesaimnieciski.

Es iestājos par to, lai Ķekavas novadā arī beidzot sāktu stratēģiski apgūt Eiropas naudu, lai tā nav bezjēdzīga grābstīšanās dažādos virzienos, bet skaidri nodefinēti virzieni, kuros pašvaldībai jādarbojas.

Esmu pārliecināts, ka tas ir vairāk nekā iespējams, ja vien beidzot kāds to izvirzīs par prioritāti un sekos, lai tā tiktu pienācīgi pildīta!

 

Edgars Pūciņš

LEAVE A REPLY