Kārtējā nekompetence vai ļaunprātība? Ķekavas pašvaldība nekontrolē tauvas joslas pieejamību novada teritorijā

0
789

Ķekavas novada teritorijā atrodas daudz publisko virszemes ūdenstilpņu. Tomēr kā liecina iedzīvotāju sniegtā informācija un arī pašu redzētais, daudzviet mūsu novadā gar ūdenstilpnēm netiek ievērotas prasības, kuras attiecas uz tā saucamo tauvas joslu.

Saskaņā ar Zvejniecības likumu tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Tāpat likums paredz, ka kājāmgājējiem bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir tiesības šo tauvas joslu lietot. Iekšzemes ūdenstilpnēm tauvas joslas platums ir 4 metri gar privāto ūdeņu krastiem un 10 metri gar pārējo ūdeņu krastiem (tostarp, piemēram, gar Daugavas krastu).

Savukārt, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, kurās ietilpst arī tauvas josla, ir aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus. Bet, ja šāds nožogojums tauvas joslā tomēr tiek uzbūvēts, likums viennozīmīgi paredz, ka šādā situācijā “vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”.

Aizsargjoslu likums faktiski uzliek pašvaldībām par pienākumu nojaukt jebkādu nelikumīgu nožogojumu, lai nodrošinātu personām brīvu pieeju tauvas joslai. Latvijā ir pašvaldības, kuras praksē realizē šo pienākumu. Tā, piemēram, ar Garkalnes novada domes 2013.gada 30.aprīļa lēmumu persona tika saukta pie administratīvās atbildības par nelikumīgu žoga būvniecību tauvas joslā pie Sunīšu ezera un tai tika uzlikts par pienākumu līdz 2013.gada 30.maijam nojaukt patvaļīgi uzbūvēto žoga daļu.

Žoga īpašnieks minēto pašvaldības lēmumu pārsūdzēja, tomēr tiesa lietā Nr.A420386913 viennozīmīgi nostājās pašvaldības pusē un secināja, ka “ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā žoga būvniecība ir veikta prettiesiski, kā arī tās prettiesiskums nav novēršams, jo būvniecību konkrētajā vietā aizliedz  Aizsargjoslu likums, iestāde pamatoti ir atzinusi, ka vienīgais iespējamais patvaļīgas būvniecības seku novēršanas veids ir būves nojaukšana. Ievērojot iepriekš minēto, pārsūdzētais lēmums daļā par pienākuma uzlikšanu pieteicējai nojaukt nelikumīgi uzbūvēto žogu ir samērīgs, tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams negrozīts, bet pieteicējas pieteikums noraidāms kā nepamatots.”

Tātad, varam secināt, ka normatīvie akti un tiesu prakse dod iespēju pašvaldībām efektīvi realizēt savas funkcijas brīvās pieejas tauvas joslai nodrošināšanā. Kā tad pret saviem pienākumiem šajā jautājumā izturas Ķekavas novada domes pārstāvji. Nesen notikušo pašvaldības pārstāvju tikšanās laikā ar novada iedzīvotājiem vairākkārt tika pacelts arī šis jautājums.

Saņemot jautājumus par Ķekavas novada iedzīvotāju krietni ierobežoto piekļuvi Daugavas krastam, jo tas viss ir aizbūvēts ar privātīpašumiem tā, ka sētas nereti iesniedzas pat ūdenī, domes pārstāvji kautri un neveikli izvairījās no tiešām un konkrētām atbildēm, liekot saprast, ka situācija tāda jau ir kādu laiku un tur nekas nav mainām. Īpaši kolorīta bija deputāta Valta Varika atbilde uz jautājumu kādēļ visā Latvijā ir jāievēro tauvas josla, bet Ķekavas novadā tas nedarbojas? Viņš nekavējoties atbildēja patiesi izsvērti un profesionāli: “Bet jūs tak saprotat – bija tādi laiki.” Lūk, Ķekavas novada iedzīvotāji, tagad tā vietā lai vēlētos pastaigāties gar Daugavas krastu – kuram būtu jābūt brīvi pieejamam mums visiem visas piekrastes garumā, mums ir jāpadomā – kādi tad bija tie laiki, ko Varika kungs bija domājis!? Nav ko lieki staigāties gar ūdens malu, labāk apdomāsim kādi laiki bijuši, un nelūgsim domniekus ko labot, jo tur tāpat nevarot tik viegli ko mainīt. Šāda attieksme un izsmeļošas atbildes tika pasniegtas novadniekiem.

Mēs varam tikai minēt, vai novada vadītāju nostāja šajā jautājumā ir kārtējā nekompetence vai ļaunprātība. Bet tas, ka daudzviet Ķekavas novadā iedzīvotājiem netiek nodrošinātas viņu likumīgās tiesības brīvi un netraucēti piekļūt pie ūdenstilpnēm visā to garumā, ir un paliek nepatīkams fakts.

Cerēsim, ka nākošā sasaukuma Ķekavas novada dome šīs problēmas risināšanā ieņems iedzīvotājiem draudzīgāku pozīciju un pildīs ar likumu uzliktos pienākumus!

Valdis Grīnvalds

LEAVE A REPLY